Telomēru efekts

Nereti sastopamies ar cilvēkiem, kurus grūti ievietot kāda noteikta vecuma “plauktiņā”. Dažs sešdesmit gadus sasniegušais šķiet tikko četrdesmit gadu slieksni pārkāpis, savukārt viņa vienaudzis liek domāt par sirmu vecumu. Tādam atšķirīgumam ir sakars nevis ar kosmētiskajām operācijām vai ģērbšanās stilu, bet kaut ko daudz būtiskāku – šūnu novecošanas procesu. Apgāds “Lietusdārzs” izdevis grāmatu “Telomēru efekts”, kas vēsta par ikvienam cilvēkam būtisko, neatņemamo šūnu novecošanas gaitu. To regulē “gēnu uzgaļi” telomēri, kas ietilpst DNS sastāvā, cilvēka dzīves laikā kļūst īsāki un nosaka viņa veselības pasliktināšanos. Taču šī grāmata vēsta arī par cilvēka iespējām šo procesu ietekmēt. Grāmatai ir divas izcilas autores. Dr.Elizabete Blekbērna (Elizabeth H.Blackburn) kopā ar diviem citiem ASV zinātniekiem 2009.gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Tā piešķirta par pētījumiem, kā telomēri un telomerāzes ferments aizsargā hromosomas. Viņu atklājumi ievadīja jaunu posmu vairākās zinātnes nozarēs. Dr.Elisa Epela (Elissa Epel), Kalifornijas universitātes Psihiatrijas nodaļas profesore, galvenokārt pēta veselīgas novecošanas mehānismu saistībā ar stresu, diētu un citiem dzīvesveida aspektiem. Zinātnieču atklājumi ir ļoti iepriecinoši. Kopš kaut nedaudz esam apguvuši jēdzienu “gēns”, visai bieži skaļi vai klusībā atzīstam: Ko var darīt – man ir tādi gēni!… Grāmatas autores zinātniski pierāda, ka šāda nostāja ir novecojusi, un uzskatāmi atklāj, ko ikviens cilvēks patiešām var darīt, lai nesamierinātos ar saviem gēniem, precīzāk – ar telomēru saīsināšanos, kas saistīta ar slimībām un nejauku novecošanu. Telomēru garumu var palielināt izmaiņas dzīvesveidā! Citiem vārdiem sakot – novecot iespējams daudz veselīgāk, patīkamāk un lēnāk, nekā esam raduši domāt. Atklājumi telomēru jomā gan katram cilvēkam, gan cilvēcei kopumā iezīmē patīkamas nākotnes izredzes. Varbūt pavisam drīz kādam zinātniekam izdosies atrast jaunības gēnu…