Padomju okupācijas laikā tai bija paredzēts līdzīgs liktenis, kā Lielajiem kapiem - Torņakalna kapsētu bija paredzēts pārvērst par parku, saglabājot vien atsevišķus pieminekļus, taču šis plāns netika realizēts. Tomēr tas netraucēja nesodīti postīt šo kapsētu – demontēt pieminekļus, pārvedot tos uz citām kapsētām. Redzot, kā tiek postīta vēsturiskā Torņakalna kapsēta, tās apbedījumu fiksēšanu un pieminekļu uzmērojumus pagājušā gadsimta 70. gados veica vēstures entuziasti Smaida un Teodors Vankini, kuru vākums līdz ar fotogrāfijām mūsdienās atrodams Nacionālā kultūras mantojuma pārvades arhīvā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tieši šīs kolekcijas kļuva par pamatu Jura Millera pētījumam par šo kapsētu. "Pētījuma gaitā bija daži unikāli atradumi – piemēram, Pieminekļu valdes darbinieki savulaik dažus Torņakalna kapsētas pieminekļus “pierakstīja” pavisam citām kapsētām, un tikai rūpīga fotogrāfiju analīze ļāva noteikt to patieso piederību,” stāsta pētījuma autors Juris Millers.