Paņemi manu sirdi no plaukta

Paņēmi manu sirdi no plaukta ir nebijis un negaidīts dialogs dzejā. Heli Lāksonena somu literārajā valodā ir atdzejojusi iemīļotā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka (1901-1950) piecpadsmit dzejoļus un pati uzrakstījusi viņam piecpadsmit atbildes dzejoļus savā dienvidrietumu dialektā. Šajos dzejoļos sarokojas gadsimti, un lasītājs nonāk divu dvēseļu radniecīgā iztēles braucienā.
Tēmas ir nozīmīgas un mūžīgas: mīlestība, draudzība, dzīvesprieks un bēdas, došanās pasaulē, dabas brīnums un cilvēka labdabīgs trakums. Dzejoļos humors mijas ar iemīlēšanās burvību un apnikumu, tirgus kņada ar ilgām pēc mirušās mātes. Dzejoļi ir savdabīgi un viegli uztverami.

Heli Lāksonena (Heli Laaksonen, 1972, Somija) – nemiera gars, mežu un pļavu bērns, rakstniece, tulkotāja, izdevēja, debesu pamales un akrila krāsu valdniece, bieži uzstājas ar dzejoļu lasījumiem, savas mājvietas mīlētāja, dzejniece, kas raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā.

Aleksandrs Čaks (1901-1950) – drēbnieka bērns, mācījies Rīgā, Viru (Igaunijā) un Saranskas 4. padomju skolā (Krievijā), rakstnieks, literatūraktīvists, redaktors, savas zemes pirmais modernists, dzejas atjaunotājs, vajāts, cenzēts, no sirdstriekas miris dzejnieks, vienmēr mīlēts. Tagad pirmoreiz izdots arī somu valodā.

Heli Lāksonenas dienvidrietumu dialektā rakstītos dzejoļus atdzejojis Guntars Godiņš, izmantojot Vidzemes lībiskās izloksnes iezīmes.