Piemares zveji paceļ buras

Katrā Latvijas piejūras pilsētā ir cilvēki, kuri deg par jūrniecības vēstures iemūžināšanu, atdodot goudu vecajiem jūras vilkiem. Kā teicis Liepājas skartais Jānis Peters - viņu piemiņai, mūsu godam! Ingrīda Štrumpfa Ventspilī, Irina Kurčanova Pāvilostā, Andris Cekuls Rīgā, Iveta Erdmane Ainažos un Juris Kriķis Liepājā ir tie pamatakmeņi, uz kuriem tiek būvēta mūsdienu Latvijas jūrniecības vēstures māja - ēka, seja, vīzija, sauciet to, kā gribat.

Tomēr Jurim Kriķim Liepājas zvejniecības un kuģniecības muzejs un tā eventuālās ekspozīcijas nedod mieru arī šodien. Vai Liepājai tiešām savs zvejniecības un kuģniecības muzejs nav vajadzīgs? Noteikti ir! Jurim Kriķim ir (un ir bijuši) domu biedri - savulaik jūrniecības muzeja izveides ideju atbalstīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, ostas pārvaldnieks Aivars Boja, ostas kapteinis Eduards Raits, dzejnieks Olafs Gūtmanis un citi. Pagaidām saglabātie, gadu gaitā savāktie materiāli - burinieku un tvaikoņu maketi, foto un citas laikmeta liecības - gaida, kad tās atkal ieraudzīs liepājnieki un pilsētas viesi. Piemares ļaužu ieguldījums Krišjāņa Valdemāra latviešu jūrniecības lietā ir nenovērtējams. Tāpēc, mūsu jūrniecības tēva vārdiem runājot, jājautā tieši un bez aplinkkiem, kā jau kurzemniekiem pienākās: ''Liepājnieki, vai uz jums ir vērts cerēt?''