“Marija paklausīgi pārslēdza nākamo failu.
Šoreiz balss artikulācija jau šķita labāk saklausāma. Tas, kurš šīs skaņas izrunāja, centās kaut ko pateikt. Kā Marijai likās – vienu un to pašu vārdu, kuru atkārtoja atkal un atkal monotonā ritmā, līdz beidzot...
“VILBERT!!!”
Tas atskanēja tik skaļi, ka Marija iztrūkusies salēcās un steigšus apturēja atskaņošanu, jūtot aukstas tirpas uz
muguras.
Ak Dievs! Šī balss! Nedzīva un bez izteiksmes. Jā, necilvēcīga – tas būtu pareizais apzīmējums. Viņa juta, kā piere pārklājas ar lipīgiem sviedriem. Vai tiešām tas varēja būt tiesa? Mirušais, kurš mēģina sazināties ar dzīvajiem, izmantojot modernās tehnoloģijas?”