Harijs Vagrants (1988) ir teologs, publicists, mūziķis un ceļotājs. Viņu sevišķi interesē ne vien ārpasaule, bet arī cilvēka psihes procesi, garīgums, dzīves jēgas meklējumi, kā arī nāve. Nāvei tuvo pieredžu pētniecībai Harijs pievērsies vairākus gadus, un šajā grāmatā autors apkopojis spilgtus un noslēpumainus nāvei tuvo pieredžu, kopīgu nāves pieredžu un pirmsnāves redzējumu stāstus, ko viņam uzticējuši Latvijas iedzīvotāji. Autors uzskata, ka nāvei tuvo pieredžu gaismā uz nāvi iespējams paraudzīties kā uz spēcīgu garīgās transformācijas procesu, kas sevī nes mieru, piepildījumu, kā arī neskaitāmus neizskaidrojamus pārsteigumus. Šī ir Harija Vagranta ceturtā grāmata.