Burkšciema bērni

Bērni visos laikos ir bijuši tie, kas iekrāso ikdienu. Viņi ne mirkli neļauj dzīvei ritēt pārāk vienmuļi, sagādādami pieaugušajiem gan prieka, gan satraukuma pilnus mirkļus. Lai arī 21.gs jaunā paaudze stipri atšķiras no tiem bērniem, kas auga pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos, bērnības laika raksturīgākās iezīmes nav nekur pazudušas. Mainījusies vienīgi to izpausme.

Burkšķuciemā dzīvojošie puikas un meitenes ir parasti lauku bērni. Viņu vecāki aizņemti darbā vietējā kolhozā, tāpēc jaunajai paaudzei vasarā ir pietiekami daudz laika, lai izdomātu visādas nodarbes, kuras dažbrīd mēdz būt arī gana negantas un pārgalvīgas.

Grāmatas lappusēs lasītājs satiksies ar padomju laika kolhoza ikdienu, atcerēsies amatus, kuri mūsdienās vairs nemaz neeksistē. Tāpat varēs pasmaidīt par to gadu bērnu izdomu sava brīvā laika aizpildīšanai. Kad nav datoru, viedtelefonu, tad darbojas smadzenes, ģenerējot idejas. Protams, idejas, kuras bērni īsteno, būdami pavisam bez pieredzes, ne vienmēr noved pie laba rezultāta, taču tieši tā jau arī apgūst dzīves prasmi - caur kritieniem un skrāpējumiem.

Grāmata "Burkšķuciema bērni, kā arī pārējie šī cikla darbi domāti manai paaudzei - tiem, kam ir 50 un vairāk. Šī lasītāju auditorija vislabāk sapratīs, ko esmu gribējusi pateikt, rindodama lappusēs sen aizgālušu laiku situācijas. Ja nu tomēr grāmatas ieinteresēs arī jauno paaudzi, ļoti priecāšos, jo pārliecināšos, ka viņi nav vienaldzīgi pret savas zemes vēsturi un laiku, kad ikdienu veidoja viņu vecāki un vecvecāki.