Grāmatā definēts ekoteātra fenomens un kartēta tā sazarotība – gan izcelsmē un vēsturiskajās ietekmēs, gan tā tematiskajās un skatuviskajās izpausmēs. Pirmā nodaļa pievēršas posthumānisma teorētiskajām nostādnēm, ekokritikas lomai kultūras studijās un vides humanitāro zinātņu uzdevumiem. Otrā nodaļa iepazīstina ar ekodramaturģiju, ekorežiju un ekoscenogrāfiju, balstoties piemēros no dažādām pasaules valstīm, un piedāvā ekoteātra definējumu. Trešā nodaļa iezīmē ekoteātrim raksturīgus mākslinieciskos paņēmienus un izteiksmes līdzekļus. Grāmatu papildina ekoteātra sazarotības shēma un tematiska skaidrojošā vārdnīca.
Izpētes pamatā ir Latvijas teātra mākslinieku veidotās dramatiskā, mūzikas, leļļu teātra un laikmetīgās dejas izrādes 21. gadsimtā, kuras atbilst ekoteātra principiem.
Kitija Balcare, Ph. D., ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un teātra kritiķe. Pētnieciskās intereses sakņojas vides humanitāro zinātņu laukā, posthumānisma studijās un ekokritikā, pietuvinājumā pētot skatuves mākslas, ekoloģijas un ilgtspējas attiecības. 2025. gadā Latvijas Universitātē ar izcilību aizstāvējusi promocijas darbu "Skatuves māksla ekokritikas diskursā: ekoteātris Latvijā 21. gadsimtā".