80 stāstu par Ivaru Strautiņu

Kad Ivars Strautiņš kopā ar Daini Īvānu, Induli Zariņu, Džemmu Skulmi, Jāni ­Peteru, Mavriku Vulfsonu — manu profesoru Mākslas akadēmijā — un daudziem ­citiem kļuva par toreizējo PSRS Augstākās Padomes deputātu no Latvijas Maskavā, visi domāja, ka tā bija varena komanda! Šo komandu nevarēja neievērot, jo tai bija skaidra, kritiska nostāja un savā veidā mērķtiecīga virzība Latvijas un visu Baltijas ­valstu saimnieciskās un politiskās autonomijas priekšdarbu gatavošanā. Viņi bija kā viens kodols, kas ģenerē idejas un meklē instrumentus šo ideju īstenošanai. Un ­Ivaram Strautiņam jau tolaik bija tāds tautsaimnieka un stipras gribas, un tikpat stipras rīcības cilvēka oreols, par kuru mēs, Latvijas sabiedrība, bijām lepni!

Ojārs Spārītis
Kam gribētu viņu pielīdzināt? Kam varētu? Saucējam, Pulcinātājam, Francijas ­revolūcijas tribūnam Dantonam, mūsu mākslas vēsturniekam Jānim Pujātam, kardināla vārdabrālim. Tikai pilnīgi pretējam kā veidolā, tā dzīvesveidā un visās izpausmēs. Ja mākslas vēsturnieks, Latgales keramikas augšāmcēlājs man likās kā no ozola bluķa tēsts, tad no vēl izturīgāka materiāla, no granīta cirsts man rādījās Ivars Strautiņš. Ne milzis augumā, bet stāja — kā spēkavīram. Krūšukurvis atvērts brīvai elpai, un zods ceļ skatu uz tālajiem “horicontiem”, kā teiktu leģendārais Smiļģis.

Jānis Streičs
Pirmām kārtām — viņš bija tautsaimnieks. Izcils tautsaimnieks. Viņa mērķis bija — veidot stipru un pārtikušu Latviju. Uz šo mērķi viņš apzināti gāja, izveidojis spēcīgu komandu; viņš bija menedžeris starp dažādu vecumu un dažādu tautību cilvēkiem. Ivars bija Cilvēks. Ar lielo burtu.

Atis Sausnītis
Lielā Sapņotāja sapņi te pārvēršas īstenībā, un Lielā Saimnieka iesāktie darbi te turpinās, lai savu zemi un savu valsti joprojām saulē noturētu, lai saviem cilvēkiem ļautu smaidīt un lai paši savu sapņu kuģi no smilšainās ziedošās pļavas varētu izvest tālās pasaules jūrās… Ar gudru un tālredzīgu kapteini, kurš nenovirzās no izvēlētā ­kursa, uz komandtiltiņa un ar spēcīgu, domājošu un radošu apkalpi… Lai arī kādi vēji un pretvēji pūš, lai arī kādas vētras…

Andrejs Ēķis