Ceriņslotas zīmējumi

Otrā grāmata no pilsētu sērijas - par Kuldīgu, ar autores ilustrācijām. Kārtīgā Anna ar gaišajām bizēm, kas izskatās pēc vējā plandošām zeķbiksēm, un rudmate Katrīna, kuras spurainais ērkulis atgādina sarkanu ezi, ir labākās draudzenes. Kādu dienu, abām bizojot apkārt pa pilsētu, viņas pamana, ka lietām pazudušas ēnas, mājām nav visu sienu - tās ir kā dekorācijas, turklāt pazuduši pieaugušie! Bet tad rēgainajā pilsētā, braucot uz asfalta ruļļa, ierodas Karr....Karmen un ar sakaltušu ceriņzaru uz kādas mājas sienas uzzīmē melnu traipu, kas pamazām plešas lielāks un tumšāks un kā upe vai lente aizvirpuļo pa pilsētu, pārklājot visu tumšā putekļu mākonī. “Reiz sensenos laikos Kuldīgā, kad es vēl biju bērns, mēs spēlējām spēli – iekarājoties zaros, futbola vārtos vai vienkārši tāpat – guļot uz soliņa un atliecot galvas atpakaļ vērojām apkārt notiekošo. Tad šķiet, ka visu redzi pirmo reizi! Ceru, ka mana grāmata būs draudzīgs pamudinājums pieaugušajiem kuldīdzniekiem paskatīties uz pilsētu citām, ikdienišķu pienākumu nenogurdinātām acīm." Andra Manfelde Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Andra Manfelde: ““...Dvēsele mīt asinīs.” Tādēļ es ticu, ka mana asins matrica spēj iedot kodu. Atslēgu, ar kuru iespējams atslēgt paaudžu durvis, pārvarēt laiktelpu un nokāpt zemnīcas krēslā. Šajā atmiņu tēlojumā vēlos dalīties ar to, ko izvestie, izturēdami Sibīrijas stepē un sniegā, jūt. Mani vecvecāki – Anna, Kristaps un viņu bērni.”