Drupanenis. Drupačiņas

Vienlaikus tas ir Latgalei veltīts suvenīrizdevums, ko veido spirālveida iesējumā apvienotas 48 pastkartes, kurām vienā pusē ir dzejolis latgaliski un neliela dekoratīva ilustrācija, savukārt otrā pusē – dzejoļa tulkojums latviski, zīmēta Latgales karte ar nozīmīgākajām reģiona pilsētām, vietu pastmarkai un līnijām tekstam. Pastkartes grāmatai ir pievienotas ar perforētu līniju, kas ļaus tās glīti un korekti noplēst, lai izmantotu sūtīšanai, piemēram, no kādas Latgales vietas. Līdz ar to šī nelielā dzejoļu grāmatiņa ir viegli līdzi paņemams suvenīrs ar pievienotu ģeogrāfisko informāciju par Latgali, turklāt tā izmantojama ne vien apkopotā formā, bet arī katra lapa-pastkarte ar dzejoli ir neliels suvenīrs pats par sevi. Iespējams, citā Latvijas vietā vai pat citā valstī saņemta pastkarte ar Latgales karti iedvesmos un radīs vēlēšanos pašiem apmeklēt Latgali. Noteikti ieintriģējošs moments ir krājumā apkopoto dzejoļu forma – “Drupanenis” sarakstīti haiku – senajā japāņu dzejas formā. Haiku jeb haikas ir Japānai raksturīga, 16. gadsimtā radusies, īpaša, īsa bezatskaņu dzejas forma, kas sastāv tikai no 17 zilbēm, veidojot 5 — 7 — 5 zilbju trīsrindi. Haiku tiek ietverts īss spēcīga pārdzīvojuma mirklis saistībā ar kādu dabas tēlu un mūžības apjautu. Gadalaiks ir galvenais haiku tēlu sistēmas komponents, iesaistot cilvēka dzīves norises, pārdzīvojumus dabas mūžīgajā riņķojumā. Kāda cilvēka dzīves šķautne tiek sasaistīta ar mūžību, nemitīgajai dabas kustībai līdz pievienojas cilvēka dvēseles izjūtas. Haiku nevar būt gadījuma detaļu, lieku vārdu, jo dzejas telpa ir pārāk maza. Tā ir filozofiska dzeja. Autore, izmantojot šo lakonisko dzejas formu, runā par mums ikvienam būtiskām sajūtām un vērtībām – par cilvēcisko attiecību un vienlaikus savas patības meklējumiem, spilgti emocionālam pārdzīvojumam pakļaujot dažkārt ikdienas vienmuļībā iesnaudušos apziņu.

Grāmatas autore – Ingrida Tārauda ir spilgta, radoša un aizrautīga savas paaudzes latgaliešu dzejniece, kura sevi pārliecinoši pierādījusi latviešu un latgaliešu dzejā, jau kopš deviņdesmito gadu beigām publicējoties gan presē, gan dažādos dzejas almanahos un kopkrājumos. Kaut arī šobrīd dzīvo Īrijā, autore vienmēr uzturējusi sevī dzīvu piesaisti latgaliskajai kultūrtelpai un rūpējusies par latviešu un latgaliešu valodas un kultūras tradīciju saglabāšanu arī diasporā. 2017. gadā nodibinājusi un vada Īrijas latviešu literātu grupu “Baltie vārti”, kas 2020. gadā ir izdevusi krājumu “Teksti un līnijas”. 2015. gadā un 2017.gadā par nozīmīgu ieguldījumu latviešu izglītības darbā Ingrīda Tārauda Īrijā apbalvota ar Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Īrijas Republikā Atzinības rakstiem. I. Tāraudai iznākuši četri bilingvāli dzejas krājumi latviski un latgaliski – ,,Viegla byusonys ironeja" (2000), ,,Izdadzynuota sirds" (2001), "Boltais šokolads" (2002), "Bisers zam kuoju" (2017); kā arī "Pajautys" (2019)l – krājums latgaliski. Šobrīd vada pašas izveidoto Diasporas latviešu valodas un kultūras pamatskolu “Kāpnītes”.