“Tik atklātu un neizskaistinātu lauku jaunieša cīņu par izdzīvošanu un savu vietu dzīvē lielā pilsētā, kā to savas dienasgrāmatas lappusēs apraksta Autors, sen nebiju lasījusi. Var tikai apbrīnot viņa drosmi un atklātību. Tur aprakstīts smags darbs, izpriecas, kādas vien var būt jauna cilvēka dzīvē. Tik intensīvi dzīvot var tikai jaunībā. Tāda ir bijusi skaudrā padomju laika īstenība!
Pazīstu Autoru kā radošu personu, kurš ne tikai raksta grāmatas, bet arī glezno, interesējas par vēsturi. Prieks, ka viņš ir saskatījis mērķi — radīt skaistumu.”
Maira Veisbārde,
Gleznotāja, LMS un Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļas biedre
“Mūsu atmiņu veido notikumi, kas ir notikuši kādreiz pagātnē, bet kuru loma tamdēļ nav kļuvusi mazvērtīgāka. Tā caurauž cilvēka dzīvi, un, pateicoties tai, cilvēks apzinās savu piederību pasaulei. Atmiņas sev līdzi nes arī sen piedzīvotās emocijas, veidojot attiecīgu sajūtu gammu. Un memuāri ir labs paņēmiens, kā dalīties savās piedzīvotajās sajūtās, pārdzīvojumos, atklāsmēs, dot dzīves gudrību un pārliecību, ka par spīti visam viss sarežģītais un grūtais kādreiz tomēr atrisināsies ”
Baiba Pazāne,
Mg. hist.