Eņģeļu zeme un putnu pils

Elza ir zinātkāra trešklasniece, kuru interesē viss apkārt notiekošais. Viņai ir urdošs, pētošs prāts un daudz jautājumu apkārtējiem. Savus iespaidus par pasauli meitene pieraksta slepenā kladē. Tomēr mājinieki reizēm mēdz slāpēt Elzas entuziasmu un kāri izzināt, kušinot viņu – par šo labāk nerunā un neinteresējies… Un pāri visam ciemam arī klājas klusēšanas rēgs, nedrīkst iztaujāt cilvēkus par pazudušajiem «Kārklu» saimniekiem, Edes lādes noslēpumi ir turami aiz atslēgas uz bēniņiem, neviens nezina, kas ir iestādījis dižskābardi, no kurienes ir ieradusies Didža ģimene… Un kā gan savādāk, ja ir 1968./69. mācību gads? Skolā gan kūsā ierastais mācību ritms – skolēni ne tikai apgūst jaunas zināšanas, bet arī gatavojas un piedalās dažādos skolas pasākumos, ir aktīvi oktobrēni un pionieri, palīdz rudeņos kolhozā novākt ražu un izdzīvo savu bērnību. Elza aizrautīgi piedalās skolas dzīvē un sapņo savus sapņus. Viņu maz uztrauc tas, ka veikalos, lai kaut ko dabūtu, ir jāstāv garās rindās un «jāķer» pievedumu dienas, vai jābūt «blatam». Viņas sapnis ir izveidot pašai savu «timuriešu» komandu, lai palīdzētu ciema ļaudīm, tomēr pieaugušie par šo Elzas ideju nav sajūsmā un visu laiku meiteni bremzē, atgādinot, ka grāmatas nav reālā dzīve. Skolotāji un uzaicinātie ciemiņi labprāt stāsta par baronu laikiem, sīvajām cīņām kara laikā un labāku dzīvi šobrīd, tomēr par pirmskara notikumiem nebilst ne vārda un, ja pat ir ko sākuši stāstīt, uzreiz apklust, manot tuvumā bērnus… Elza neliekas mierā – viņai ir jāuzzina! Un ne tikai jāuzzina, bet arī jāpastāsta citiem par Nēģemes senākajiem un arī jaunākajiem notikumiem. Vai viņai tas izdodas? Par to lasiet grāmatā! Meldra Gailāne