Betai bija septiņpadsmit, kad viņa pirmo reizi satika Gabrielu. Tajā skurbinoši kaislīgajā vasarā viņš lika viņai domāt un just, un redzēt citādi. Viņa bija pārliecināta, ka aizsākas viņas lielais mīlasstāsts. Kad Gabriels devās prom, lai kļūtu par cilvēku, kādu vēlējās redzēt viņa māte, Betas sirds sašķīda sīkās lauskās.
Frenks bija tas, kurš salasīja šīs lauskas, un abi kopā viņi izveidoja dzīvi, kas ļoti atšķīrās no tās, kuru viņa sev bija iztēlojusies kopā ar Gabrielu. Lūkojoties uz vīru un dēlu, Beta atcerējās to pārliecinošo sajūtu, ka pēc visa notikušā, šī ir tā dzīve, ko viņai pienākas dzīvot.
Bet, kad atgriežas Gabriels, visa Betas pārliecība par to, kas viņa ir un ko viņa vēlas, sairst. Pat pēc desmit gadiem saikne starp viņiem ir pārāk spēcīga. Viņa saprot, ka tas nav pareizi, un viņa saprot, ka cilvēki varētu tikt sāpināti. Bet kā gan lai pretojas pirmās mīlestības otrajai iespējai?