“Populāri, bet ar sentimentu, es centos atspoguļot notikumus, kuros nepiedalījos, bet tā būtu gribējies piedzīvot kādu „Katedrāles”, „Salves” vai „Varavīksnes” ziedu laiku koncertu. Ne katrs, kurš raksta dzeju, kļūst par dzejnieku, ne katrs, kas tolaik muzicēja vai dziedāja, to izvēlējās padarīt par savu profesiju. Tomēr, izslimojot rokenrolu, pret to imunitāti nevar iegūt – par to šajā grāmatā!” (Daiga Mazvērsīte)