Arnis Terzens (1961) uzskatīts par vienu no savdabīgākajiem jaunlaiku latviešu rakstniekiem, izteiktu savrupā ceļa gājēju. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem autors vairākiem romāniem, stāstu un dzejoļu krājumiem, publicistiskas un monogrāfiskas ievirzes grāmatām. Viņa raksturīgais rokraksts un vēstījuma stils joprojām saglabājis savas iezīmes – neizbēgami ass sociālais konteksts, medicīniski skarbs galveno varoņu rīcības, pārdomu un jūtu atkailinājums, ironijas un drāmas nenovēršamā līdzāspastāvēšana ikvienā cilvēka dzīves solī.