Zane Rozīte 2024. gadā, aizstāvot promocijas darbu “Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets (1919–1940)”, ieguva zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē. Zinātnisku rakstu publikācijas kopš 2017. gada. No 2016. līdz 2022. gadam LU Vēstures un filozofijas fakultātes zinātniskā asistente. No 2022. līdz 2023. gadam zinātniskās asistentes pienākumu izpildītāja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta projektā “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā”. Kopš 2019. gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Autore norāda: “Būtiska starpkaru LU darbības iezīme bija pilnvērtīgas augstākās izglītības nodrošināšana sievietēm, iezīmējot to normu un priekšstatu revīziju, kas gadsimtiem ilgi augstskolu fizisko telpu un akadēmiski intelektuālo vidi definēja kā dominanti vīrišķu kultūrtelpu. Tomēr līdzšinējo stāstu par studentēm sievietēm starpkaru gados raksturo statistikas dati un atziņa, ka Latvijā studējošo sieviešu īpatsvars 20. gs. 20. un 30. gados bija viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Monogrāfija aktualizē un izsmeļoši raksturo studējošo sieviešu kā noteiktas sabiedrības grupas daudzveidību pagātnes politisko, sociālekonomisko un kultūras procesu kontekstā.”
Pētījums veikts, analizējot arhīva dokumentus, presi, statistiku, sava laiku publicistiku, mutvārdu vēstures avotus – intervijas, kā arī ego dokumentus – autobiogrāfiskus darbus, atmiņas, dienasgrāmatas, vēstules, atklājot cilvēku attieksmes un sajūtas par to, kāds bija studiju process un izglītības nozīme sievietes dzīvē.