Aiznes projām manas bēdas. Cilvēks un kaŗš

Katerina Gordejeva ir slavena krievu neatkarīgā žurnāliste un rakstniece, kuru Krievijas valdība 2022. gadā atzinusi par “ārzemju aģenti”. Viņa vairākkārt ir devusies uz dažādiem bēgļu centriem gan Krievijā, gan Eiropas valstīs un apmeklējusi arī Ukrainu, kā rezultātā tapusi 3,5 stundu gara dokumentālā filma, kura pieejama Katerinas YouTube kanālā un kurai jau ir vairāk nekā 2,5 miljoni skatījumu. Savāktie materiāli, kas netika iekļauti filmā, ir apkopoti grāmatā “Aiznes projām manas bēdas”.

No krievu valodas tulkojusi Gunita Mežule.

“Viņa ir skaista, mana gados jaunā draudzene. Viņa ir gudra. Izglītota. Viņa runā daudzās valodās. Viņai ir laba sirds un ass prāts. Viņai ir četri bērni. Un viņa ir uzrakstījusi grāmatu, kuru neviens cits bez viņas nevarētu uzrakstīt, jo visiem citiem rakstniekiem, kuru es pazīstu, ir nepieciešams ilgs laiks, lai līdz galam izprastu notiekošo, un tāpēc brīdī, kad grāmata ir gatava, tajā jau tiek runāts par pagātni. Bet šai manai brīnišķīgajai draudzenei nevajadzēja daudz laika, un nu reiz mums ir grāmata par notiekošo šodien. Tā notiek gaužām reti. Lūdzu, iepazīstiet manu draudzeni Katerinu Gordejevu!”
Ludmila Uļicka, rakstniece

“...Viņai nepiemīt arhaiska dilemma par pieturēšanos pie profesionāliem standartiem vai iesaistīšanos notiekošajā. Stāsti un cilvēki, kurus sastopam šajā grāmatā, ir pārsteidzoši. Traģēdijas, Ukrainas cilvēku ceļojums no neizpratnes uz niknumu caur dusmām... Ievainojums, kas tagad ir pastāvīgs. Kurš spēj ar to dzīvot? Un kur paliek cerība? Vai cerība ir zudusi uz visiem laikiem? Un ja nu neviens nespēs neko mainīt? Fasbinders reiz piezīmēja: pat ja tu neko nevari izmainīt, tas tevi neatbrīvo no pienākuma visu dokumentēt. Arī tas, ko dokumentē Gordejeva, maina pasauli. Jūs paši to pieredzēsiet.”
Dmitrijs Muratovs, 2021. gada Nobela Miera prēmijas laureāts

“Kādu dienu cilvēki mācīsies vēsturi no Katerinas Gordejevas grāmatām. Nevis kara, bet karā iesaistīto cilvēku vēsturi. Kopš kara pirmajām dienām Katerina ir veikusi pierakstus, ik dienu vērojot, kā mēs tiekam galā ar notiekošā necilvēcisko pieredzi. Kaut kam tādam neviens nebija gatavs. Un reti kuram cilvēkam, kas uzņemtos šo pienākumu, pietiktu dvēseles spēka – vai varbūt pat dvēseliskā izmisuma – to visu uzklausīt un dokumentēt tā, kā to spēj Katerina. Pēc katra stāsta, pēc ikvienas trāpīgākās detaļas tu piecelies un staigā pa istabu, meklējot atbildes uz jautājumiem: kurā brīdī parasti cilvēki, kurus mēs pazīstam, sadalījās cilvēkos un vairs ne īsti cilvēkos? Kā mēs ar viņiem sadzīvosim? Kā viņi ar mums sadzīvos?
Svetlana Aleksijeviča, 2015. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte