Enpils

b> Leonīda Dobičina (1894–?) romāns “Enpils” («Город Эн») ir daudzējādā ziņā neparasts romāns. Neredzēta ir tā uzbūve, neparasts bijis romāna liktenis, ārkārtīgi neparasts – tā autora iktenis,” grāmatas pēcvārdā raksta sērijas redaktors Aleksandrs Zapoļs. Par pagrīdes klasiķi dēvētais Leonīds Dobičins dzimis 1894. gadā Lucinā (Ludzā), vēlāk ģimene pārcēlusies uz Dvinsku (Daugavpili), kur Dobičins dzīvojis līdz 1911. gadam. Studējis Pēterburgas universitātē, pēcāk pārcēlies uz Brjansku, kur sākās viņa literārā darbība. “Enpils” darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi. “Enpili” mēdz salīdzināt ar hroniku, kurā nozīmīgi notikumi pielīdzināti nenozīmīgiem. Mēdz minēt kā romānu, kas veidots pēc kino montāžas likumiem; katrs teikums veidots kā lāse, kurā lūst pasaule. 1936. gadā, sākoties PSRS ideoloģiskajai kampaņai cīņā pret “formālismu un naturālismu”, pret Leonīdu Dobičinu tika veikta vajāšana un viņš pazuda. Dobičina nozīmīgums, laikam ritot, kļūst arvien nenoliedzamāks – salīdzināts ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu, tulkots gandrīz visās Eiropas valodās, apliecinot, kādu vietu literatūrā patiesībā ieņem Dobičins – Eiropas mūsdienu klasiķis, viens no oriģinālākajiem eksperimentētājiem divdesmitā gadsimta rakstniecībā.