Gleizda metode

Pēc apsaldēšanās 24 gadu vecumā fotogrāfs zaudēja abas plaukstas. Šis dzīves pavērsiens atveda Jāni Gleizdu uz Rīgu, kur viņš izturēja virkni operāciju, iemācījās rīkoties ar speciāli izgatavotiem instrumentiem, kļuva par fotogrāfu un, brīvo laiku veltījot radošai fotografēšanai, apguva sarežģītus fotoprocesus. 1960.–80. gados Jānis Gleizds kļuva par neapstrīdamu fotokluba “Rīga” scēnas zvaigzni. Fotoklubā viņš attīstīja savu tēlainības pasauli, pakļaujot to kluba kolektīvā izstrādātiem nosacījumiem. Izcīnītie starptautiskie apbalvojumi un “varai nebīstamas” amatieru kopienas statuss ļāva fotokluba biedriem samērā brīvi izvēlēties tēmas un fotografēt arī kailus ķermeņus. “Laikā, kad Eiropas masu kultūras ikona Brižita Bardo dziedāja: “Kaila zem saules, pavisam kaila,” Rīgas fotoklubā radītās teiksmainās nimfas “saplūda ar dabu” pļavā, purvā vai sniegā un izaicināja padomju ideoloģiju,” – atzīmē grāmatas sastādītāja Anna Volkova. Fotoklubā par mākslu tika uzskatīta tikai melnbaltā fotogrāfija, un krāsainie Jāņa Gleizda attēli izstādēs neparādījās, kaut gan fotogrāfs turpināja nemitīgi fotografēt arī krāsās, eksperimentējot ar gaismu izkliedējošām prizmām un lēcām. Šinī izdevumā ir iespēja daļēji iepazīties gan ar krāsu diapozitīvu mantojumu, gan ar fotogrāfa skicēm un darbu kontrolkopijām.

“Cilvēks un tehnoloģija, daba un kultūra, sievišķais un vīrišķais, māksla un amatierisms, tradīcija un revolūcija – pusgadsimtu vēlāk Gleizda darbi šajā atlasē aicina pārvērtēt binārās kategorijas un piedāvā aizvien jaunas analīzes šķautnes. Jebkura mākslinieka nekritiska glorificēšana var draudēt ar iebalzamēšanu un biezu putekļu kārtu, kas neaicina pieskarties. Stāvēt ārpus laika nav iespējams, bet pārdzimt jaunā laikā un skatījumā ir privilēģija,” raksta grāmatā publicētās esejas autore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.

Īsumā par autoru:
Jānis Gleizds, (dzimis 1924. gada 7. maijā Rēzeknes novada Vecgailumos – miris 2010. gada 17. aprīlī Ogrē) bija Latvijas fotogrāfs, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta fotogrāfs no 1952. līdz 1994. gadam, fotokluba “Rīga” biedrs kopš tā dibināšanas (1962), Rīgas Fotomākslinieku savienības biedrs un arī valdes loceklis, seksologa J. Zālīša kulta grāmatas “Mīlestības vārdā” fotoilustrāciju autors (1981), piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs, nopelnījis apbalvojumus 170 konkursos, kā arī pirmais no Latvijas fotomāksliniekiem 1995. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.