Gulbja spārni Grāmata par Aivaru Gulbi

1933. gadā dzimušais Aivars Gulbis ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses Latvijas tēlniekiem – mākslinieks ar pasaules redzējumu, vienlīdz meistarīgs gan veidojot monumentālas kompozīcijas, gan mazākas formas izstāžu darbus.

“Telpas filozofs, kas meklē telpas harmoniju tās bezgalībā,” tā Aivaru Gulbi raksturojusi mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Latvijas Mākslas akadēmiju tēlnieks absolvēja 1959. gadā, un, tāpat kā viņa vienaudžiem, Aivaram Gulbim mākslinieka rokrakstu nācās veidot padomju okupācijas režīma apstākļos, kad katra radošas domas izpausme bija pakļauta ideoloģiskam spiedienam un cenzūrai. Gulbis atceras, ka akadēmijas izlaidumā viņa skolotājs tēlnieks Kārlis Zemdega absolventus gan iedvesmojis, gan brīdinājis, sakot, ka viņiem – jauniem un enerģiskiem – dzīve apgriezīs spārnus, taču, par spīti visam, ir jāpaceļas un jālido, nevis jāvelkas pa zemi ar sasietiem spārniem.

Neparasta ir grāmatas forma: tajā apkopotas ļoti personiskas sarunas, ko Aivars Gulbis risina ar saviem trim bērniem – tēlnieku Kristapu Gulbi, gleznotāju Madaru Gulbi un stikla mākslinieci Bārbalu Gulbi. Atsevišķas sadaļas veido mākslas zinātnieču Ingrīdas Burānes, Rutas Čaupovas un Ingas Šteimanes esejas par Aivara Gulbja tēlniecību, kā arī bagātīgs vizuālais materiāls no fotogrāfu Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša, kā arī mākslinieka personiskajiem arhīviem.