Grāmatas autore gadu gaitā novērojusi, ka starp latviešiem un gruzīniem valda simpātijas un savstarpēja interese. Būdama Gruzijas pazinēja, viņa saredz daudz kopīgā un tikpat daudz atšķirīgā, turklāt “aiz Gruzijas sabiedrības viesistabas sienas izbūvēts ne mazums nolēpumainu kambaru, par kuru esamību vērotājs no malas pat nenojauš, nemaz nerunājot par to, kas tajos noglabāts”. Autore arī uzsver, ka mūsdienu norises Gruzijā nereti saduras ar aizgājušā laika vērtībām un izpratni par pasauli, tā dodot vielu jautriem pārpratumiem un neticamiem konfliktiem.
Visus šos kinematogrāfiski uzrakstītos stāstus vieno cilvēciskums un labestīgs skatījums uz cilvēka dabas krāšņākajām izpausmēm.