Piecpadsmitajā gadsimtā Ķīnā Metāla Čūskas gadā atšķirīga statusa ģimenēs piedzimst divas meitenes, tomēr liktenis viņām bija lēmis satikties un atbalstīt vienai otru visa mūža garumā.
Tanu Juņsjaņu pēc mātes nāves uzaudzina vecvecāki, kuri, neskatoties uz Konfūcija uzskatu, ka “izglītota sieviete ir bezvērtīga sieviete”, vēlas savas zināšanas medicīnā nodot mazmeitai. Viņas vienaudzi Meilinu māte, pieprasīta vecmāte, audzina viena. Abas meitenes jau agrā vecumā uzzina par sieviešu slimībām, no kurām daudzas ietekmē arī bērnu dzimšanu. Meitenes ātri sadraudzējas un zvēr būt draudzenes uz mūžu, daloties otras priekos un centienos. “Nav dubļu, nav lotosa,” viņas sev atkārto, – no grūtībām var izaugt labestība, posts var pārtapt triumfā.
Iepazīstot vīriešu pārvaldīto medicīnas pasauli, Juņsjaņa cīnās pret ierobežojumiem, kam tiek pakļautas sievietes. Vai viņai izdosies pārraut tradīciju žņaugus, lai ārstētu jebkura sabiedrības loka sievietes? Vai draudzības spēks atbalstīs viņas centienus vai apgrūtinās tos?
“Tanas kundzes sieviešu loks” ir brīnišķīgs stāsts par sievietēm, kuras palīdz citām sievietēm, un vienlaikus tas izceļ gaismā kādas apbrīnojamas sieviešu ārstes devumu, kura dzīvoja 15. gadsimtā, bet tiktu augsti novērtēta arī mūsdienās.