Halina Vdovičenko ir dzimusi Lapzemē, aiz Polārā loka, dažus kilometrus no Norvēģijas un Somijas robežas. Iespējams, tādēļ bērnībā viņai visvairāk patika pasaka “Sniega karaliene”. Vecāki atgriezās Ukrainā, un viņa vairs nekad nav pabijusi Pečengā (senāk Petsamo) Kolas pussalas ziemeļos. Ilgu laiku dzīvojusi Ivanofrankivskā, trīsdesmit trīs kilometrus no vecāku ciema – Otinijas Kolomijas rajonā. Kad vien bija iespējams, brauca turp kopā ar tēvu un māti uz motocikla. Bērnībā viņa sapņoja par darbu grāmatnīcā vai bibliotēkā, viņai patika grāmatas – gan šķirstīt, gan ostīt un, protams, lasīt. Rakstīja dienasgrāmatas, izgudroja rotaļas un vienaudžiem sētā atstāstīja daudzsēriju filmas, kuras nez kāpēc neviens cits nebija redzējis. Pirmo naudu nopelnīja otrajā klasē, kad kaimiņiene palūdza pieskatīt savu mazo meitiņu. Tas bija vasarā, un viņa ar mazo katru dienu rotaļājās teju divas nedēļas. Nopelnīdama sarkanu trikotāžas jaciņu ar pogām. Vecāki viņai ļāva nest uz mājām visādas dzīvās radības: vaboles, vardes, ežus. Viņi arī rosināja veidot bērnu izstādes ar pārģērbšanos; izlikt apskatei gleznas, kuras tika izkārtas uz durvīm; ar krītu uz veca skapja durvīm rakstīt vēstules; veikt kulinārijas eksperimentus, bieži vien neveiksmīgus; veidot mājas avīzes ar karikatūrām un fotogrāfijām; rīkot kolektīvus diafilmu vakarus (ja kāds tādus vēl atceras) un daudz ko citu… Māsai un brālim šajās nodarbēs bija galvenā loma. Pabeigusi Ļvivas Ivana Franko vārdā nosauktās Nacionālās universitātes filoloģijas fakultāti, sāka strādāt par žurnālisti. Kad izauga meita un dēls, sāka rakstīt romānus, stāstus un darbus bērniem. Ieceru nākamajām grāmatām pietiktu vairākiem autoriem. 2016. gadā Kijevā notiekošajā festivālā “Grāmatu arsenāls” “36 un 6 kaķi” saņēma balvu nominācijā “Gada jautrākā grāmata”.