Melu sairums

““Melu sairums” ir pirmā un populārākā dialoga formā veidotā Vailda eseja, kas akcentē izdomas iedvesmotu “melu” skaistumu mākslā. Tas ir aicinājums reformēt 19. gadsimta beigu Eiropas literatūru un atgriezt tajā reālisma visaptverošās ietekmes rezultātā zaudēto iztēles kategoriju. Filozofiskie pārspriedumi par mākslas un dzīves mijiedarbību kļūst par ceļazīmi mākslas, skaistuma un estētikas izpratnei. Saruna starp Sirilu un Vivianu – literārajiem varoņiem, kuri nosaukti rakstnieka dēlu vārdos, – bija publicēta 1889. gadā britu literārajā mēnešrakstā Nineteenth Century. Tās būtiski pārstrādātā versija, kas pazīstama kā rakstnieka literārais manifests, 1891. gadā tika iekļauta eseju krājumā “Nodomi” (Intentions). Savas estētiskās programmas izklāstā Vailds nospodrina vienu no saviem spilgtākajiem paradoksiem par to, ka realitāte un daba atspoguļo mākslu, savukārt “Māksla pieņem dzīvi kā daļu no sava izejmateriāla, pārrada to un pārveido jaunos veidolos, fakti tai ir pilnīgi vienaldzīgi, tā izgudro, iztēlojas, sapņo un tur starp sevi un realitāti nepārejamu skaista stila un dekoratīvas vai ideālas pieejas barjeru”.

Veltījums Oskara Vailda parakstītajā eksemplārā intīmajam draugam lordam Alfrēdam Duglasam vēsta: “Bozijam, no drauga autora… Augstākās Filozofijas piemiņai.””

Ilze Kačāne, Dr. philol., monogrāfijas “Oskars Vailds, Latvijas oskariāna” autore

Oskars Vailds savā 46 gadus ilgajā mūžā sarakstīja romānu “Doriana Greja ģīmetne”, desmitiem eseju par dažādiem tematiem, kurās aizstāv estētisma un dekadences idejas, deviņas lugas, pasakas, stāstus un dzeju. Reti kurš pratis savas domas un uzskatus izteikt tik asprātīgā veidā kā Vailds.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstu.

No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.