Florence, 1557. gads. Gleznotājs Jākopo Pontormo ir nogalināts līdzās savai freskai, turklāt viņa mītnē tiek uzieta līdz šim nezināma slavenās gleznas “Venera un Kupidons” versija – tajā dievietes atkailinātajam tēlam piezīmēta Florences hercoga Kozimo de Mediči meitas seja. Vainīgā meklēšana tiek uzticēta hercoga padomdevējam Vazāri, kurš savukārt lūdz palīdzību Mikelandželo, kas devies trimdā uz Romu. Politiskā situācija Eiropā ir saspīlēta, ik solī nākas ievērot diskrētumu, lojalitāti un piesardzību. Par spīti tam, Kozimo cenšas pārspēt viltībā māsīcu Katrīnu, Francijas karalieni, kura apvienojusi spēkus ar viņa seno ienaidnieku republikāni Pjēro Stroci.
Šajā epistulārajā romānā ikviens korespondents – no krāsu jaucēja līdz pat Francijas karalienei, ieskaitot dižākos gleznotājus, skulptorus un arhitektus – izspēlē savu kārti. Un ikviens ir aizdomās turamais.