Tagad pie lasītāja dodas “Spoguļpuse”. Kas gan ir šī “patrakā pasaka”? Vai tā ir lasāma bērniem? Jā gan! Vai pieaugušajiem? Jā – ja vien viņi savā domāšanā ir tikpat brīvi un elastīgi kā bērni.
Košajā, neparastajā Augšjūras pasaulē, kas vienlaikus šķiet savādi pazīstama – kā sapnis, kurā pazīstami elementi apvienojas neierastās kombinācijās –, klejo Lapsa, kura nez kā pazaudējusi sava vārda S burtu un nu tiek uzskatīta par Lapu. Viņai talkā steidzas detektīvs Mats, taču palīdzēt cenšas arī Vienradzis, Zivs, Andalūzijas Suns (kurš nemaz nav suns) un citi šīs krāšņās pasakas tēli. Un, kā jau tas pasakās daždien notiek, atrisinājums var būt vienlaikus labs un negaidīts.
Artūrs Bērziņš filigrāni rotaļājas ar valodas struktūrām, pazīstamiem simboliem un arhetipiem, liekot lasītājam brīžiem smieties līdz asarām, brīžiem lauzīt galvu un brīžiem pārvērtēt savus uzskatus par pasauli. Jo... ja nu Spoguļpuse patiesībā ir mums pazīstamā pasaule, tikai – no otras puses?
Bārbala Simsone, Dr. philol.