Nozīmīgas ir sējumā ievietotās 12 sintakses kartes, kuras atspoguļo dialektiem raksturīgākās sintaktiskās īpatnības. Tā, piemēram, Valmieras pusē var iet nevis pēc ūdens vai piena, bet gan iet ūdenī vai pienā, braukt nevis pēc malkas, bet gan braukt malkā; var trūkt naudas vai trūkt nauda; vietumis Kurzemē un Zemgalē runā aka nav viegli rakt, arī ak nav viegl rakt (lībiskajās izloksnēs).
Būtībā „Latviešu valodas dialektu atlants (Leksika, Fonētika un Morfoloģija I” ir visas tautas darbs. Materiālu vākšanā no gandrīz 500 Latvijas izloksnēm piedalījušies ne tikai valodnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras darbinieki, iztaujājot simtiem vietējo iedzīvotāju par viņu valodu.