Dace Nasteviča: "Es domāju, ka latvietes var uzskatīt par pasaules mēroga rokdarbniecēm. Ja, līdzīgi kā Barontēvs vāca latviešu tautas dziesmas, kāds nopietni apkopotu arī mūsu zemes zelteņu izmantotos rakstus, to skaits būtu fantastiski liels.
Pārzīmējot rakstus, nekad nebaidījos spēlēties ar krāsām, taču mainīt tā zīmējumu - ritmu, godīgi sakot, gan neuzdrošinājos - vai man ir tādas tiesības? Pašlaik esmu tuvāk radīšanai - es jau atļaujos ne tikai kombinēt atsevišķus elementus, bet arī pati izveidot kādu rakstu.
Raksti ir dzīvi... Tie paši pateiks priekšā, kādās krāsās grib tapt atspoguļoti. Lai nevienu nepārsteidz, ka domas var katru dienu atšķirties, - viss mainās un tāpēc arī pastāv. Ornaments nav sastindzis. Ikviens to spēj atdzīvināt ar savām krāsām un redzējumu. Spēlējieties ar rakstiem! Atrodiet to, kurš jums patīk, un pielāgojiet sev, savam rokdarbam, savai sajūtai! Varbūt, krāsojot un radot, izdodas pietuvoties savas tautas mandalai. Radīšanas process atbilst katra cilvēka iekšējam ritmam, un, saskaroties ar bezgalīgo kārtību rakstā, arī mēs paši sakārtojamies."