“Cik skaista un pašpārliecināta ir sieviete sava cikla vidū – piens un asinis! Bet mēness ceļš ir nepielūdzams un drīz to nomaina asinis un asaras… Taču ne par hormoniem vai mēness varu ir grāmata, bet gan par to, cik daudz un dažādos brīnumainos veidos mēs cits citu šajā pasaulē papildinām. To būtu varējusi uzrakstīt Pepija Garzeķe, izaugusi liela. Drosmīgi un atjautīgi, brīžam neveiksmīgi, bet vienmēr rotaļīgi mācoties tikt galā ar eksistenci un alkām pēc savas istabas à la Virginia Woolf.
Neļaujieties atrunai, ka grāmatā nekas nav izdomāts – arī tas ir māksliniecisks paņēmiens. Kā teica Regīna Ezera – “tā notiek tikai dzīvē vai sliktā prozā”. Te viss notiek kā labā prozā, jo autorei ir rakstnieces ķēriens savīt virspusi ar dziļumu, miesu ar dvēseli. Kaut kur šajā biezajā velēnā dīgst trīs asni. Tos nenobradāt ir cilvēka uzdevums.
“Visvērtīgākais prasa vislielāko cenu. Bērni. Vai man ir kāda dāvana, kas lielāka un mīļāka par šo? Vai manai sirdij ir lielāks iepriecinājums? Vai ir kaut kas cits, kas man liktu turēties pie šīs zemes dzīves kaut pēdējiem spēkiem, lai tikai viņus neatstātu? Bērni. Visdārgākais un reizēm visgrūtākais. Lai ir, es nesīšu tālāk, tikai esi ar mani, Tu, kurš radīja šo silto vakaru.”
Inga Ābele
Similar products
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)
Someone bought recently
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)