Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs

Vilis Daudziņš grāmatas ievadā saka: “Viss sākās 2022. gada 17. februārī 5.10 no rīta Straupes pilī. Vienā no istabām, kur kādreiz padomju laikā bija mituši prominenti “kodēji”, bija iekārtota grimētava filmai “Zeme, kas dzied”. Sēdēju friziera krēslā pretī saliekamam grima galdam un blenzu spogulī. Uz galda bija akurāti sarindotas pūdernīcas, lielas un mazas pindzeles un lērums visādu pudelīšu un grima trauciņu. Skaidri zināju, ka mani sagaida pusotras stundas pacietīgas sēdēšanas, jo grima māksliniece Beata Rjabovska manam tēlam bija radījusi ārkārtīgi komplicētu galvas rotu.

Vispirms ar plānām miesas krāsas lateksa “pankūciņām” tika panākts atkāpušos matu efekts, tad uz pieres rūpīgi tika nomaskēta pāreja no manas ādas uz šo mākslīgo plesi, un visbeidzot uz tā visa tika uzsēdināta parūka. Kad manipulācijas ar galvas virsu bija pabeigtas, grimētājas ķērās pie manas sejas apakšējās daļas, proti, tika pielāgota un līmēta bārda un ūsas.

Visa šī darbošanās likās tik interesanta, ka man pēkšņi sagribējās piefiksēt to, ko es redzu spogulī. Atvēru savā telefonā aplikāciju Notes un sāku zīmēt.

Tā radās pirmā bilde — Beata liek Bernharda Dīriķa parūku.

Teikšu jums godīgi, zīmēšana telefonā ar pirkstu ir diezgan piņķerīga padarīšana — ekrāns mazs, pirksts sasodīti resns. Varat paši pamēģināt... Tāpēc bildēs visiem maniem varoņiem ir lieli deguni — mazus šausmīgi grūti uzzīmēt. Kaut gan... tieši tādi ar raksturīgiem deguniem man viņi patīk vislabāk.”

Grāmatas tapšanu atbalsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība “Latvijas kultūras projekti”, Jānis Zuzāns, kā arī Irina un Māris Vītoli personīgi.