Grāmatā vairāk izpētīts Latvijas brīvvalsts periods, kad iestādi vadīja direktors Jānis Brants un 1942. gadā nacisti pastrādāja noziegumus, nogalinot turpat 400 iestādes psihiski slimos pacientus. Grāmatā ietverts arī plašāks stāsts par neviennozīmīgi vērtēto padomju laiku, kurā 40 gadus iestādi vadīja ilglaicīgākā direktore Zuzanna Sočņeva, pārņemot iestādi 28 gadu vecumā un izveidojot to par psihiatriskās ārstniecības jomas līderi un metodisko centru Latvijas PSR.
Grāmatā lasāmi arī neseni notikumi saistībā ar kovida pandēmijas laiku, kas jau sāk pagaist atmiņā, un NPVC šodienas stāsti un sapņi par nākotni, kurp pēdējos divos gados līdz ar Zinātniskā institūta izveidošanu un aktīvo darbību virzāmies pieaugošā ātrumā, spējot piedāvāt aizvien rezultatīvākas ārstniecības iespējas. Grāmatā neiztrūkst arī stāsts par to, kā pārtop ārstniecības iestādes vēsturiskā teritorija – no senā Rīgas Otrā Ķeizardārza par terapeitisku Saulgriežu dārzu, kas sekmē pacientu atveseļošanos, ir patīkama darba vide personālam un padara NPVC par vienu no skaistākajām ārstniecības iestādēm Latvijā.