Senās rotas un ornaments Latvijā

Rotas ir spilgta materiālās kultūras liecība, kas rāda sava laika estētiskos priekšstatus un amatniecības līmeni, raksturo kultūru un tās tradīcijas, kā arī liecina par sakaru virzieniem, tirdzniecību un kultūras apmaiņu. Darbā liela uzmanība veltīta mākslinieciskās attīstības līnijai, kas cauri gadsimtiem Latvijas teritorijā valkātajām rotām bijusi kopīga ar apkārtējā reģiona un pārējās Eiropas tradīciju. Vienlaikus autore par savu uzdevumu uzskatījusi tieši vietējām kultūrām raksturīgo rotu un ornamenta popularizēšanu, jo līdz krusta kariem Latvijas teritorijā pastāvēja savdabīgs vietējo rotu stils ar nenoliedzamu māksliniecisku kvalitāti.

Ornaments ir ne tikai estētiska vienība, bet arī būtiska nacionālās kultūras daļa. 19. gs. otrajā pusē, sākoties nacionālajai atmodai, ģeometriskais ornaments kļuva par latviskuma vizuālu asociāciju. Taču pētījums parāda, ka latviešu zemniekiem tikpat patikuši savulaik plaši izplatītie augu ornamenti, tāpat arī sentimentālie mīlestības un derību simboli, kā to liecina autores pētītās 17. gadsimta gravētās saktas. Hronoloģiskā secībā izdevumā atspoguļoti arī citiem laikposmiem raksturīgie rotu un ornamenta stili, paplašinot mūsu kopējo priekšstatu par to, kas savulaik ir bijis piederīgs vietējai tradīcijai jeb uzskatāms par latvisku.

Grāmatas "Senās rotas un ornaments Latvijā" galvenais redaktors ir Dr. hist. Toms Ķikuts, literārā redaktore Ilze Antēna. Grāmatas dizainu veidojis Mārtiņš Plotka un tā izdota ar VKKF atbalstu.