“Šajā Nika Keiva romānā ir viss, kas plūst no viņa agrīnajiem skaņdarbiem — purvaino Amerikas dienvidu gotiskās ainavas, krāšņa valoda, trauksmains ritms un nebeidzami iekšējo dēmonu ganāmpulki, kas skrubinās pa varoņu dvēselēm kā pa atskaņojušās ģitāras stīgām. Pirms, pēc un arī lasīšanas laikā noteikti jānoklausās Nika Keiva, Mika Hārvija un Eda Kleitona-Džounsa 1998. gada albums ar tādu pašu nosaukumu — And the Ass Saw the Angel.”
Svens Kuzmins