Grāmata varētu būt interesanta arī tiem, kam patika Ilonas Balodes grāmatas “Rīga-Pekina” un “Ielu muzikantu piezīmes”. Visas trīs vieno Rolanda Ūdra tēls, tomēr, ja Balode apraksta savas un Ūdrīša gaitas pēc abu iepazīšanās 2009. gadā, tad Lācītis vairāk fokusējas uz senākiem notikumiem, vēl pirms bija sākušies The Hobos, gan pietiekamu uzmanību pievēršot arī grupas slavas laikiem un dzīvei “pēc”. Grāmatā vēstīts arī par citām blicēm, kā sviestrokeriem “Pupociklu Vasara”, kurā reiz bungas spēlējis Pēteris Helmss no “Aparāta”, un kuras sastāvā autors mēdz uzstāties joprojām. Pieminētas roka kafejnīca “Saksofons” un Pasaku māja “Undīne”, kā arī pa laikam iepīts kāds stāsts par personāžiem, ko varēja sastapt šajās nu vairs neesošajās andergraunda mūziķu pulcēšanās vietās.
Šajā grāmatā daudz uzmanības veltīts sviestroka spēlēšanai un vētrainajai jaunībai, taču ne tikai. Nu jau sešus gadus Lācītis dzīvo Kanādā, kur, ieguvis psihoterapeita kvalifikāciju, cenšas pārvērst jaunības dulluma pieredzi palīdzībā cilvēkiem, kuri cīnās ar mentālas dabas izaicinājumiem un atkarībām — tāpēc vārds “narkotikas” nosaukumā nav ne joks, ne koķetērija, tā ir būtiska un visai nozīmīga grāmatas vēstījuma šķautne nopietnām pārdomām. Grāmata ir ne tikai atskats uz jautro un bēdīgo jaunību, bet arī mēģinājums reflektēt par piedzīvoto no nobriedušākas pozīcijas, ko formējusi dzīves un darba pieredze. Tomēr, kā jau Lācītis, autors, joprojām labvēlīgas ironijas pilns, palaikam mīļi pavīpsnā par mūsu katra centieniem risināt dzīves lielās problēmas un atgādina — humors ir universālas zāles pret jebkuru kaiti.
Similar products
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)
Someone bought recently
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)