R*sols

“R*SOLS” nav zinātniska monogrāfija par Latvijas kulinārijas vēsturi, drīzāk gan opuss par latvieša dabu – nav pareizā rasola un vienlaikus tāds ir. Uzklausot rasolistu pieredzes stāstus un kopā gatavojot visdažādākos rasolus, nav šaubu – rasols ir latviešu gastronomiskajā kodā.

“Rasola gatavošana ir latviešu meditācija – latviešu sievietes buršanās un sazemēšanās. Visādi kartupeļi un pareizais izmērs, un mērces gatavošana. Kas gan ir pareizās mērces meklēšana, ja ne buršanās? Tu esi kā radītājs. Rasols ir pasaules centrs, un tu to radi!” (Ieva Raiskuma, žurnāliste)

“Kāda ir pareizā rasola garša? To es nevaru pateikt. Īstā garša vai nu ir, vai tās nav. Tas ir tāpat kā ieiet svešā mājā un sajust tās smaržu. Ir vai nu pareizā – tavas mājas smarža –, vai sveša.” (Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs)

“Arī man bērnībā rasols bija svētku ēdiens. Tolaik gan es nepievērsu uzmanību sastāvdaļām. Taču apprecoties situācija mainījās, jo sievas ģimenē rasola gatavošana bija svarīgs process. Piemēram, sievas vecmāmiņai, kura rasolā lika sālītus gurķus, bija ļoti svarīgi, ka gurķi tiek arī nomizoti. Mani tas mazais knifs aizķēra. Sapratu, ka, saliekot sastāvdaļas kopā, veidojas jau bišķi smalkāki salāti.” (Ingmārs Ladigs, šefpavārs)